• **1 Gy = 100 rad** (absorbētā doze, viegli atcerēties)
• **1 Sv = 100 rem** (ekvivalentā doze, tāds pats modelis)
• **1 Ci = 37 GBq** (aktivitāte, precīzi pēc definīcijas)
• **Rentgenstariem: 1 Gy = 1 Sv** (Q faktors = 1)
• **Alfa daļiņām: 1 Gy = 20 Sv** (Q faktors = 20, 20 reizes kaitīgāks)
• **Krūškurvja rentgens ≈ 0.1 mSv** (iegaumējiet šo etalonu)
• **Gada fona starojums ≈ 2.4 mSv** (pasaules vidējais rādītājs)

• **Absorbētā doze (Gy, rad):** Fiziski nogulsnējusies enerģija, bez bioloģijas
• **Ekvivalentā doze (Sv, rem):** Bioloģiskais bojājums, ietver Q faktoru
• **Aktivitāte (Bq, Ci):** Radioaktīvās sabrukšanas ātrums, nevis ekspozīcija
• **Ekspozīcija (R):** Vecā vienība, tikai rentgenstariem gaisā, reti lietota
• **Nekad nekonvertējiet starp kategorijām** bez fizikas aprēķiniem

• **Rentgenstari un gammas starojums:** Q = 1 (tātad 1 Gy = 1 Sv)
• **Beta daļiņas:** Q = 1 (elektroni)
• **Neitroni:** Q = 5-20 (atkarīgs no enerģijas)
• **Alfa daļiņas:** Q = 20 (viskaitīgākās uz vienu Gy)
• **Smagie joni:** Q = 20

• **Nekad nepieņemiet, ka Gy = Sv**, nezinot starojuma veidu (patiess tikai rentgenstariem/gammas starojumam)
• **Nevar konvertēt Bq uz Gy** bez izotopa, enerģijas, ģeometrijas, laika, masas datiem
• **Rentgens TIKAI X/gamma stariem gaisā** — nedarbojas audiem, alfa, beta, neitroniem
• **Nejauciet rad (doze) ar rad (leņķa vienība)** — pilnīgi atšķirīgi!
• **Aktivitāte (Bq) ≠ Doze (Gy/Sv)** — augsta aktivitāte nenozīmē augstu dozi bez ģeometrijas
• **1 mSv ≠ 1 mGy**, ja vien Q=1 (rentgenstariem jā, neitroniem/alfa NĒ)

Enerģija, kas nogulsnējusies matērijā

Vienības: Grejs (Gy), rads, J/kg

Starojuma enerģijas daudzums, kas absorbēts vienā kilogramā audu. Tīri fizisks — neņem vērā bioloģisko iedarbību.

Piemērs: Krūškurvja rentgens: 0.001 Gy (1 mGy) | CT skenēšana: 0.01 Gy (10 mGy) | Letāla doze: 4-5 Gy

• 1 Gy = 100 rad
• 1 mGy = 100 mrad
• 1 Gy = 1 J/kg

Bioloģiskā iedarbība uz audiem

Vienības: Sīverts (Sv), rems

Starojuma bioloģiskā iedarbība, ņemot vērā dažādu bojājumu no alfa, beta, gammas, neitronu starojuma veidiem.

Piemērs: Gada fona starojums: 2.4 mSv | Krūškurvja rentgens: 0.1 mSv | Profesionālais limits: 20 mSv/gadā | Letāla doze: 4-5 Sv

• 1 Sv = 100 rem
• Rentgenstariem: 1 Gy = 1 Sv
• Alfa daļiņām: 1 Gy = 20 Sv

Radioaktīvā materiāla sabrukšanas ātrums

Vienības: Bekerels (Bq), Kirī (Ci)

Radioaktīvo atomu skaits, kas sabrūk sekundē. Norāda, cik 'radioaktīvs' ir materiāls, NEVIS cik daudz starojuma jūs saņemat.

Piemērs: Cilvēka ķermenis: 4,000 Bq | Banāns: 15 Bq | PET skenēšanas marķieris: 400 MBq | Dūmu detektors: 37 kBq

• 1 Ci = 37 GBq
• 1 mCi = 37 MBq
• 1 µCi = 37 kBq

Jonizācija gaisā (tikai rentgenstari/gammas stari)

Vienības: Rentgens (R), C/kg

Jonizācijas daudzums, ko rada rentgenstari vai gammas stari gaisā. Vecāks mērījums, mūsdienās reti lietots.

Piemērs: Krūškurvja rentgens: 0.4 mR | Zobu rentgens: 0.1-0.3 mR

• 1 R = 0.000258 C/kg
• 1 R ≈ 0.01 Sv (aptuvens aprēķins)

Rentgenstari

Strādājot vēlu, Rentgens pamanīja, ka fluorescējošs ekrāns mirdz pāri istabai, lai gan viņa katodstaru caurule bija pārklāta. Pirmais rentgena attēls: viņa sievas roka ar redzamiem kauliem un laulības gredzenu. Viņa iesaucās: 'Esmu redzējusi savu nāvi!' Ieguva pirmo Nobela prēmiju fizikā (1901).

Revolucionizēja medicīnu vienā naktī. Līdz 1896. gadam ārsti visā pasaulē izmantoja rentgenstarus, lai atrastu lodes un saliktu lauztus kaulus.

Radioaktivitāte

Atstāja urāna sāļus uz iesaiņotas fotogrāfiskās plates atvilktnē. Pēc dažām dienām plate bija miglaina — urāns spontāni izstaroja starojumu! Dalīja 1903. gada Nobela prēmiju ar Kirī pāri. Nejauši apdedzinājās, nēsājot radioaktīvus materiālus vestes kabatā.

Pierādīja, ka atomi nav nedalāmi — tie var spontāni sabrukt.

Polonijs un Rādijs

Apstrādāja tonnām urāna rūdas ar rokām aukstā Parīzes šķūnī. Atklāja poloniju (nosaukts par godu Polijai) un rādiju (kvēlo zilgani tumsā). Turēja rādija flakonu pie gultas, 'jo tas izskatās tik skaisti naktī'. Marija ieguva Nobela prēmijas fizikā UN ķīmijā — vienīgā persona, kas ieguvusi divās zinātnēs.

Rādijs kļuva par agrīnas vēža terapijas pamatu. Marija nomira 1934. gadā no starojuma izraisītas aplastiskās anēmijas. Viņas piezīmju grāmatiņas joprojām ir pārāk radioaktīvas, lai tām pieskartos — tās tiek glabātas svina pārklājuma kastēs.

Alfa un Beta starojums

Atklāja, ka starojums ir dažādu veidu ar dažādu caurlaidības spēju: alfa (apturams ar papīru), beta (caurlaidīgāks), gamma (atklāja Villards 1900. gadā). Ieguva 1908. gada Nobela prēmiju ķīmijā.

Lika pamatus kodola struktūras un mūsdienu ekvivalentās dozes (sīverta) koncepcijas izpratnei.

Minimizēt ekspozīcijas laiku

Ātri strādājiet pie starojuma avotiem. Samaziniet laiku uz pusi = samaziniet dozi uz pusi.

Maksimizēt attālumu no avota

Starojums seko apgrieztā kvadrāta likumam: dubultojiet attālumu = ¼ dozes. Atkāpieties!

Izmantojiet atbilstošas barjeras

Svins rentgenstariem/gammas stariem, plastmasa beta, papīrs alfa. Betons neitroniem.

Verdikts: NEPATIESI

Jūs pastāvīgi esat pakļauts dabiskajam fona starojumam (~2.4 mSv/gadā) bez kaitējuma. Zemas dozes no medicīniskās attēlveidošanas rada niecīgus riskus, kas parasti ir pamatoti ar diagnostisko ieguvumu.

Verdikts: NEPATIESI

Vidējā doze no dzīvošanas netālu no atomelektrostacijas: <0.01 mSv/gadā. Jūs saņemat 100 reizes vairāk starojuma no dabiskā fona. Ogļu spēkstacijas emitē vairāk starojuma (no urāna oglēs)!

Verdikts: NEPATIESI

Lidostas atpakaļizkliedes skeneri: <0.0001 mSv uz vienu skenēšanu. Jums būtu nepieciešami 10 000 skenējumu, lai tas līdzinātos vienam krūškurvja rentgenam. Pats lidojums dod 40 reizes vairāk starojuma.

Verdikts: PĀRSPĪLĒTI

Viena diagnostiskā rentgena doze: <5 mSv, parasti <1 mSv. Augļa bojājuma risks sākas virs 100 mSv. Tomēr informējiet ārstu, ja esat grūtniece — viņi aizsargās vēderu vai izmantos alternatīvas.

Verdikts: BĪSTAMA VIENKĀRŠOŠANA

Patiess tikai rentgenstariem un gammas stariem (Q=1). Neitroniem (Q=5-20) vai alfa daļiņām (Q=20) jums ir jāreizina ar Q faktoru. Nekad nepieņemiet, ka Q=1, nezinot starojuma veidu!

Verdikts: PATIESI, BET NENOZĪMĪGI

Tiesa, ka izotopi tika atklāti visā pasaulē, bet dozes ārpus izslēgšanas zonām bija niecīgas. Lielākā daļa pasaules saņēma <0.001 mSv. Dabiskais fons ir 1000 reizes augstāks.

Tikai tad, ja zināt starojuma veidu. Rentgenstariem un gammas stariem: 1 Gy = 1 Sv (Q=1). Alfa daļiņām: 1 Gy = 20 Sv (Q=20). Neitroniem: 1 Gy = 5-20 Sv (atkarīgs no enerģijas). Nekad nepieņemiet Q=1 bez pārbaudes.

Nē, ne tieši. Bekerels mēra radioaktīvās sabrukšanas ātrumu (aktivitāti), bet grejs/sīverts mēra absorbēto dozi. Konversijai nepieciešams: izotopa veids, sabrukšanas enerģija, avota ģeometrija, aizsardzība, ekspozīcijas laiks un audu masa. Tas ir sarežģīts fizikas aprēķins.

Tāpēc, ka starojuma iedarbība ir atkarīga no vairākiem faktoriem: (1) audos nogulsnētās enerģijas (grejs), (2) bioloģiskā bojājuma no dažādiem starojuma veidiem (sīverts), (3) cik radioaktīvs ir avots (bekerels), (4) vēsturiskā gaisa jonizācijas mērīšana (rentgens). Katrs kalpo citam mērķim.

Nē. Vidējā gada fona starojuma doze pasaulē ir 2.4 mSv. Krūškurvja rentgens ir 0.1 mSv. Profesionālie limiti ir 20 mSv/gadā (vidēji). Akūta staru slimība sākas ap 1,000 mSv (1 Sv). Vienreizējas mSv ekspozīcijas no medicīniskās attēlveidošanas rada ļoti nelielu vēža risku, kas parasti ir pamatots ar diagnostisko ieguvumu.

CT skenēšana ietver lielākas dozes (2-20 mSv), bet tās glābj dzīvības traumas, insulta, vēža diagnostikas gadījumos. Ievērojiet ALARA principu: pārliecinieties, ka skenēšana ir medicīniski pamatota, jautājiet par alternatīvām (ultraskaņa, MRI), izvairieties no atkārtotām skenēšanām. Ieguvumi parasti ievērojami pārsniedz nelielo vēža risku.

Rads mēra absorbēto dozi (fizisko enerģiju). Rems mēra ekvivalento dozi (bioloģisko iedarbību). Rentgenstariem: 1 rad = 1 rem. Alfa daļiņām: 1 rad = 20 rem. Rems ņem vērā faktu, ka alfa daļiņas rada 20 reizes lielāku bioloģisko bojājumu uz enerģijas vienību nekā rentgenstari.

Viņas piezīmju grāmatiņas, laboratorijas aprīkojums un mēbeles ir piesārņotas ar rādiju-226 (pusperiods 1600 gadi). Pēc 90 gadiem tās joprojām ir ļoti radioaktīvas un tiek glabātas svina pārklājuma kastēs. Lai piekļūtu, nepieciešams aizsargaprīkojums un dozimetrija. Tās paliks radioaktīvas tūkstošiem gadu.

Nē. Vidējā doze no dzīvošanas netālu no atomelektrostacijas: <0.01 mSv/gadā (mērīta ar monitoriem). Dabas fona starojums ir 100-200 reizes augstāks (2.4 mSv/gadā). Ogļu spēkstacijas emitē vairāk starojuma urāna/torija dēļ ogļu pelnos. Mūsdienu atomelektrostacijām ir vairākas aizsargbarjeras.